Informācija ar hroniskām sāpēm sirgstošiem cilvēkiem
(Avots: Latvijas sāpju izpētes biedrība).
Izlasiet:
(nospiediet uz uzraksta)
“Neciet klusējot!”
Saturs:
1) Kāpēc man sāp?
2) Hroniskas sāpes ir daudz kas vairāk kā tikai
ciešanas
3) Hroniskas sāpes ir atsevišķa slimība pēc savas būtības
4) Kur es
varu saņemt palīdzību un atbalstu?
5) Kādu ārstēšanu man var piedāvāt?
6) Ko
es varu darīt, lai palīdzētu pats sev?
7) “Sistēmas” iedarbināšana – iecietība
un sadarbība starp veselības aprūpes speciālistu un pacientu.
Ievads
Mūsu buklets īsumā jums izskaidros hronisku sāpju problēmu un varbūt palīdzēs
atrast labāko palīdzības veidu un ārstēšanu sāpju gadījumā. Būtiski apzināties,
ka jūs neesat pamests, ciešot sāpes. Katram ir bijušas īslaicīgas sāpes, bet
ir pārsteidzoši daudz cilvēku, kam sāpes ir ilgstošas, ar nelieliem pārtraukumiem
vai pastāvīgas.
Pēdējā desmitgadē medicīnā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Diemžēl joprojām
nav īpašu ārstniecisku līdzekļu tieši daudzo hronisko sāpju veidu specifiskai
ārstēšanai. Mums ir zināmi daudzi sāpju ārstēšanas veidi, to skaitā metodes,
ko var veikt tikai ārsti ar noteiktu kvalifikāciju hronisku sāpju ārstēšanā.
Diemžēl daudzi hronisko sāpju veidi un to ārstēšanas iespējas vēl nav pilnībā
izpētītas un izstrādātas, un specifiskas īpašas hronisko sāpju aprūpes metodes
joprojām nepastāv.
Sāpes ir kompleksas individuālas sajūtas, kam ir jušanas, emocionāla un sociāla
komponente. Tas nozīmē, ka nav divu cilvēku, kuriem līdzīgos traumas apstākļos
būtu vienādas sāpes. Impulsu jeb ziņu, ko sāpes dod smadzenēm, katrs uztver
savādāk. Lielā mērā veidu, kā cilvēks izjūt un izpauž sāpes, nosaka individuālā
dzīves pieredze, mentalitāte un tradīcijas. Mēs ceram, ka šis īsais buklets
būs neliela palīdzība jums, lai saprastu sāpju problēmas raksturu, un ka
tas varētu noderēt jūsu meklējumos pēc atvieglojuma iespējām.
Kāpēc man sāp?
Tas ir jautājums, ko bieži jautā cilvēki, kas cieš sāpes, un uz ko nereti nav
tik vienkārši atbildēt. Normāli sāpes ir brīdinājums ķermenim, ka kaut kas
nav kārtībā. Bet dažreiz brīdinājuma sistēma pati kļūdās un dod signālu, kas
nav nepieciešams, vai kas neatbilst traumas lielumam vai slimības bīstamībai.
Sāpju zvans dažreiz skan arī brīžos, kad vispār nav ne bojājuma, ne traumas,
ne slimības.
Sāpes tādējādi var būt gan draugs, gan ienaidnieks. Biežākais sāpju iemesls
ir ķermenim nodarīts audu bojājums vai kāda slimība. Šādu tipisku sāpju intensitāte
aptuveni atbilst fiziskā bojājuma smagumam. Ja sāpes izdevies nomākt ar parastajiem
pretsāpju līdzekļiem, puslīdz droši var apgalvot, ka dažu stundu vai dienas
laikā tās pāries pavisam. Taču, ja sāpes ir ļoti izteiktas un stipras, labāk
ir meklēt mediķu palīdzību, cik ātri vien iespējams. Daudziem cilvēkiem mēdz
būt periodiski atkārtotas sāpes, kā galvassāpes vai menstruālās sāpes, kuras
viņi iemācās atpazīt kā nepatīkamas, bet neapdraudošas. Tomēr, kad sāpju
pulkstenis zvana skaļi, īpaši, ja nezināt kāpēc, ņemiet vērā - brīdinājuma
sistēma dara savu darbu ... uztveriet to nopietni.
Dziļo audu traumu, piemēram, potītes sastiepuma, izsauktas sāpes mēdz ilgt
dienas vai nedēļas. Arī virspusējas brūces var ilgstoši sāpēt, ja tās iekaist
vai inficējas. Vienkāršie pretsāpju medikamenti, piemēram, aspirīns - parasti
ir droši un efektīvi pret šādām sāpēm. Tomēr, ja tos lieto vairākas nedēļas
vai mēnešus, būtiski pieaug nopietnu blakus efektu risks, īpaši kuņģa un
zarnu trakta problēmas. Drošākā alternatīva ir konsultēties ar savu ārstu.
Grūti ir cīnīties ar sāpēm, kurām būtu jāpāriet, bet tās nepāriet. Nav noteikts
precīzs laika periods, kurā īslaicīgās sāpes kļūst par hroniskām. Tas atšķiras
katrā specifiskā gadījumā, bet ir vienkāršs likums – ja sāpes ilgst daudz
ilgāk nekā parasti un ilgāk kā jūs paredzējāt to sākumā, iespējams, jūsu
sāpes ir hroniskas.
Hroniskas sāpes var liecināt par persistējošu (nepārtrauktu) audu saslimšanu,
piemēram, artrītu (locītavu iekaisumu), bet dažreiz tās rodas, saslimstot
pašai sāpju brīdinājuma sistēmai jeb sāpju uztveres un pārvades ceļu traucējumu
gadījumos. Piemēram, ja ir bijusi nerva trauma vai bojājums, sāpes saglabājas
kā uzmācīgs telefona zvans. Nervu sāpes nereti pievienojas citu hronisku
slimību gadījumos, piemēram, cukura diabēta vai jostas rozes gadījumos. Ilgstošas
un nerimstošas, dedzinošas un elektriskai strāvai līdzīgas sāpes var saglabāties
arī pēc operācijas, īpaši krūškurvja daļā, vai kādas ķermeņa daļas amputācijas.
Sāpju stiprums un ilgums pēc identiskiem bojājumiem un traumām diviem cilvēkiem
nereti variē plašā diapazonā - viens cilvēks var ļoti ciest, kur tai pašā
laikā citam pat nevajag vājākos pretsāpju līdzekļus. Daudz retāk sastopama
situācija, kad šķietami maza trauma, pat tikai papīra grieziens, rada stipras
ilgstoši nerimstošas sāpes. Mēs nevaram pavisam droši pateikt, kāpēc tā notiek.
Daži cilvēki ir predisponēti sāpēm, bet citi ir izturīgāki pret tām. Daļai
šīs individuālās atšķirības nosaka audzināšana vai kultūras tradīcijas, tomēr
arvien vairāk kļūst zināmi pierādījumi, ka sāpju atbildi nosaka cilvēka gēni.
Pagaidām mums vēl nav iespēju kontrolēt šos gēnus.
Hroniskas sāpes ir daudz kas vairāk kā tikai ciešanas
Arī akūtas un īslaicīgas sāpes mēs izjūtam kā kaitējumu, zaudējumu, bet vēl sliktāk
un ļaunāk kļūst, ja jūs dzīvojat ar sāpēm ilgu laiku. Sāpes ierobežo darba
spējas, vēlmi priecāties un pat rūpēties par sevi. Daudzi cilvēki, ciešot hroniskas
sāpes, izvēlas aiziet no darba, tādējādi radot sev papildus arī finansiālas
problēmas. Ja ilgstoši sāpes netiek remdētas, cilvēki noslēdzas un kļūst depresīvi.
Ģimenei, kolēģiem un apkārtējiem viņi šķiet iegrimuši sevī, bet tas tikai palielina
vientulību un sociālu izolāciju. Kad sāpes un darba nespēja citiem šķiet neatbilstoša
bojājuma smagumam un slimībai (parasti hronisku sāpju gadījumā), apkārtējie
jūtas izmantoti un piekrāpti, un ar laiku attālinās no cietēja. Sāpes sākotnēji
ir medicīniska problēma, bet bieži attīstās par problēmu, kas sagrauj gan sāpju
pacientu, gan viņam apkārt esošos.
Hroniskas sāpes kā atsevišķa slimība pēc būtības
Pilnīgi loģisks liekas pieņēmums, ka novēršot bojājumu vai izārstējot slimību,
kas rada sāpes, tās automātiski pāries. Mugurkaula ķirurģijā diska trūces operācija
tiešām reizēm var kardināli atrisināt muguras sāpju problēmu. Bet ko darīt,
ja tā nenotiek? Vai - ja nav iespējams novērst sāpju cēloni ? Vai arī - kad
cēlonis nemaz nav atrasts? Visās minētajās, tik bieži sastopamās situācijās
kā galvenais uzdevums kļust sāpju ārstēšana un novēršana. Bet, ja pat to nav
iespējams izdarīt, vai arī to var izdarīt tikai daļēji, ir vēl papildus iespējas,
kā uzlabot sāpju pacienta dzīves kvalitāti.
Daži piemēri sāpēm un to cēloņiem, kurus ļoti grūti vai nav iespējams novērst:
1. galvassāpes un migrēna - pēc rūpīgas izmeklēšanas un analīzēm, izslēdzot iespēju,
ka ir cita nopietna galvaskausa struktūru saslimšana, viss, kas atliek, ir
ārstēt sāpes;
2. muguras sāpes – ja muguras sāpes saistītas ar deģeneratīvām pārmaiņām,
ko nosaka tipisks audu novecošanas process, ķirurģisku ārstēšanu parasti nelieto,
un vienīgā iespēja ir mazināt pašas sāpes;
3. artrītiskās sāpes - locītavu nodilšanas, deformēšanās vai iekaisumu gadījumos
bieži tās nav iespējams sadziedēt, un par galveno ārstēšanas mērķi kļūst nevis
locītavas protezēšana, bet efektīva sāpju kontrole;
4. sāpes pēc traumas – pātagas cirtiens, kaulu lūzumi, nervu plīsumi, muskuļu
sastiepumi vai ilgstošas pēcoperācijas sāpes ... – pat, ja cēlonis šādām sāpēm
ir skaidrs, vairumā gadījumu vienīgā reālā palīdzība, ir mazināt sāpes.
Ir rinda specifisku slimību, kurām var pievienoties hroniskas sāpes, piemēram,
cukura diabēts, asinsvadu slimības, jostas roze (herpes) un audzēji. Vienā
un tai pašā stāvoklī var slēpties divas slimības: pamatslimība un hronisku
sāpju slimība. Daudz efektīvāk var ārstēt pamatslimību vai ietekmēt tās norisi,
ja vienlaicīgi ārstē arī hronisko sāpju slimību. Nereti abas slimības kopā
ilgst mēnešiem un gadiem. Bet ir kļūdaini domāt, ka, ja pamatslimība nav
ārstējama, arī sāpju slimība ir nedziedināma. Ārstam gan nepieciešamas ir
īpašas zināšanas hronisku sāpju slimības ārstēšanai, bet sāpju mazināšana
(novēršana) nereti ir viens no būtiskākajiem aspektiem pamatslimības ārstēšanā
vai kontrolē.
Kur es varu saņemt palīdzību un atbalstu?
Ja sāpes neietekmē vienkāršie pretsāpju līdzekļi, vai tās ilgst daudz ilgāk,
kā teorētiski vajadzētu konkrētajos apstākļos, jums vajadzētu meklēt atbalstu
pie sava ģimenes ārsta. Jūsu ārsts var izrakstīt medikamentus vai citu ārstēšanu
sekmīgākai sāpju mazināšanai.
Ja arī ģimenes ārsta rekomendācijas nebūs devušas pietiekamu efektu, Jūs var
nosūtīt pie speciālista - sāpju speciālista vai uz sāpju klīniku (Latvijā
pagaidām šis sāpju dienests nav izveidojies kā vienotas veselības aprūpes
sistēmas daļa, bet darbojas tikai atsevišķi entuziasti un atsevišķās nozarēs.
Sāpju speciālistu sagatavošana un apmācība ir uzsākta.) Sāpju klīnikas izveidojušas
(Eiropā un citur pasaulē) tikai pēdējo dažu gadu laikā ar mērķi novērtēt
to cilvēku vajadzības, kas cieš hroniskas sāpes un efektīvāk viņiem palīdzēt.
Tajās pacientus konsultē veselības aprūpes profesionāļi, kuriem ir pieredze
un zināšanas, ārstējot hroniskas neremdināmas sāpes.
Dažas sāpju klīnikas piedāvā kompleksu ārstēšanu veselības aprūpes profesionāļu
komandā, kurā darbojas ārsti (sāpju speciālisti, rehabilotologi un psihoterapeiti),
fizioterapeits (arī masieri, manuālie speciālisti u.c.), māsas, konsultanti
un/vai psihologi. Multidisciplināras komandas pieeju sāpju pacientu aprūpē
nosaka tas, ka hroniskas sāpes ietekmē pacienta dzīves veidu un kvalitāti
no daudziem dažādiem aspektiem. Tāpēc vairāku ārstēšanas metožu kombinācija
bieži ir visefektīvākais ceļš, lai uzlabotu pacienta stāvokli. Atsevišķās
sāpju klīnikās darbojas tikai sāpju ārsti, tomēr tiek ņemt vērā sāpju slimības
ietekme gan uz pacienta fizisko, gan psiholoģisko stāvokli un nepieciešamības
gadījumā ieteikti papildus veselības aprūpes speciālisti ārpus klīnikas.
Sāpju klīnikas iesaistās speciālās programmās, kas palīdz cilvēkiem nokļūt
uz ceļa un dzīvot daudz aktīvāku un produktīvāku dzīvesveidu, pat ja nav
iespējams noņemt sāpes tūlīt un pilnīgi.
Kādu ārstēšana man var piedāvāt?
Pastāv plašas ārstēšanas iespējas sāpju kontrolei. Dažiem cilvēkiem der vieni
ārstēšanas veidi, citiem citi. Tas ir tāpēc, ka sāpes katrā individuālā gadījumā
ir atšķirīgas – katram savas.
Medikamenti . Ir gan stiprāki, gan vājāki pretsāpju medikamenti. Ārsts paraksta
pretsāpju zāles saistībā ar specifisko sāpju tipu katrā konkrētā gadījumā.
Piemēram, sāpes, kas saistītas ar nerva bojājumu, bieži ir šaujošas, dedzinošas
vai kā elektriskā strāva. Zāles, kas noder šīm sāpēm, var nebūt efektīvas
pie cita veida sāpēm. Pie sāpēm var tikt lietoti arī medikamenti, kas paredzēti
depresijas ārstēšanai. Tas, ka ārsts jums nozīmējis šīs zāles, nenozīmē,
ka pēc viņa domām sāpes ir tikai jūsu galvā.
Zāles var tikt dotas dažādos veidos un pēc dažādām shēmām, bet reizēm tās rada
nevēlamas blakus parādības. Tādēļ svarīgi, ka piemērotāko ārstēšanas veidu
jūs atrodiet kā kompromisu starp jums pieņemamo un sāpju speciālista piedāvāto.
Lietojot medikamentus sāpju ārstēšanai, galvenais ir lietot tos notiektos
intervālos un pastāvīgi, nevis tikai sāpju gadījumos, un iespējami mazās
devās, lai būtu efekts, bet nebūtu blakus parādību. Vēlamas ir regulāras
atkārtotas vizītes pie ārsta, lai pielāgotu medikamenta devas, vai arī, lai
neefektīvu medikamentu nomainītu pret citu, līdz tiek sasniegts visapmierinošākais
rezultāts. Zināmos sāpju gadījumos vienīgās efektīvās zāles ir opioīdi (narkotiskie
pretsāpju medikamenti). Jāatzīmē, ka šīs zāles ir drošas un nerada pierašanu
vai atkarību, ja tiek lietotas pareizi un stingri pēc ārsta norādījumiem.
Injekcijas jeb blokādes . Dažiem medikamentiem ir izteiktāks efekts, ja tās
injicē tuvu sāpju apvidum vai pa sāpes vadošo nervu gaitu. Dažreiz ir nepieciešams
ievietot kateteru šajā zonā, lai medikamentus vieglāk varētu ievadīt atkāroti.
Gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša sāpju kontrole, kateteru var savienot
ar īpašu mazu pumpi, kuru implantē zem ādas.
Elektriskā stimulācija un citas procedūras . Noteiktos apvidos sāpju sajūtu
efektīvi mazina elektriskā stimulācija vai cita veida fizikālā iedarbība.
Daži stimulācijas aparāti tiek lietoti, tos pielīmējot pie ādas. Mūsdienīgākas
ierīces iedarbojas tieši uz nervu sistēmu, piemēram, lietojot stimulāciju
tuvu muguras smadzenēm vai pat tieši uz smadzenēm (smadzenēs). Šīs invazīvās
procedūras (ķirurģiskas manipulācijas) tiek pielietotas visumā reti un tikai
tad, ja citas vienkāršākās metodes nav devušas pietiekamu sāpju mazināšanos.
Citas metodes, ko var lietot . Dažu sāpju gadījumos efekts panākams tikai,
pārtraucot sāpju signāla pārvadi. Vispār šādu nervu sistēmas traumatizāciju
nerekomendē, tomēr citreiz audzēji vai stipri deformētas locītavas var izraisīt
neciešamas un neietekmējamas sāpes, kuras mazināt var tikai nerva bloķēšana.
Lai ar adatu sasniegtu vajadzīgo nervu un pilnīgi vai daļēji pārtrauktu sāpju
vadīšanu par to, mūsdienās procedūru veic fluoroskopijas vai rentgena kontrolē.
Fizioterapija jeb rehabilitācijas pasākumi . Noteiktas kustības, treniņi un
vingrinājumi sāpīgajai ķermeņa daļai bieži palīdz atjaunot stīvo locītavu
un muskuļu funkciju. Aktīvas kustības un sāpju mazināšanās iet roku rokā,
uzlabojot jūsu dzīves kvalitāti un iespēju kustēties.
Sāpju ārstēšanas programmas . Jau minējām, ka atsevišķas sāpju klīnikas nodrošina
speciālas programmas sāpju pacientiem. Tās ilgst 2 līdz 4 nedēļas, kuru laikā
pacients tiek apmācīts, kā tikt galā ar savām sāpēm un kā atjaunot dzīves
kvalitāti un aktivitāti pat tad, ja sāpes netiek pilnībā noņemtas. Šīs programmas
vairāk izmanto ASV, bet pakāpeniski tās sāk ienākt arī Eiropā (Latvijā pagaidām
nav plaši ieviestas, taču atsevišķās nozarēs tiek mēģinātas – piemēram, vēža
sāpes).
Psiholoģiskais atbalsts . Sāpēm cilvēku dzīvi ietekmē arī psiholoģiski, traucējot
komunikāciju (saskarsmi) un savstarpējās attiecības. Tāpēc jums var tikt
piedāvāts psiholoģiskais atbalsts kā papildinājums medicīniskai ārstēšanai.
Runājot ar profesionāliem konsultantiem - psihoterapeitiem vai psihologiem,
cilvēks emocionāli labāk tiek galā ar sāpju radītiem kustību traucējumiem,
sociālās dzīves un attiecību negatīvajām pārmaiņām. Relaksācija vai atgriezeniskās
saites veidošana ir divi piemēri metodēm, ko, strādājot ar sāpju pacientiem,
lieto psihologi un psihoterapeiti.
Netradicionālās ārstēšanas metodes . Līdzās tradicionālai medicīnai pastāv
alternatīvi ārstēšanas veidi hronisku sāpju atvieglošanai. Piemēram, hiropraktiķi
un osteopāti īpašā veidā ārstē locītavu un muskuļu sāpes un reizēm cilvēkiem
tas tiešām palīdz. Arī Ķīnas tradicionālām dziedniecības metodēm, kā, piemēram,
akupunktūrai ir ticams efekts. Tomēr, ja jūs vēlaties mēģināt kādu no netradicionālajām
terapijas metodēm, nekautrējaties aprunāties ar savu sāpju speciālistu. Viņš/viņa
varēs ieteikt jūsu sāpju problēmas novēršanai vispiemērotāko metodi.
Ja ārstēšanas gaitā sāpes pastiprinās, labāk vēlreiz konsultējieties pie speciālista.
Ko es varu darīt, lai palīdzētu pats sev?
Ir vairāki veidi, kā jūs varat palīdzēt paši sev. Vissvarīgāk neatmest cerību
un vēlmi dzīvot bez sāpēm. Visā pasaulē pastāvīgi tiek veikti atklājumi un
izstrādātas jaunas metodes sāpju ārstēšanā. Eiropas sāpju speciālisti bieži
tiekas, lai apspriestu jaunas terapijas metodes un pieejas palīdzībai cilvēkiem
hronisku sāpju gadījumos.
Ļoti svarīgi ir saglabāt pastāvīgu fizisku un garīgu aktivitāti. Savu iespēju
robežās mēģiniet veikt vingrinājumus ik dienas, piemēram, par īpaši efektīviem
tiek uzskatīta peldēšana un pastaigas. Mācieties uzmundrināt paši sevi. Bezsāpju
periodos nepārspīlējiet ar fiziskām aktivitātēm. Valkājiet ērtus apavus,
kas uzlabo jūsu stāju.
Mēģiniet veikt arī regulāras sociālās aktivitātes, īpaši uzturot kontaktus
ar ģimeni un kolēģiem. Ja vairs nevēlaties turpināt kādu no iepriekšējām
aktivitātēm, mēģiniet to aizvietot ar kaut ko līdzvērtīgi stimulējošu.
Ja jūs strādājat un esat spiests darīt smagu fizisku darbu, vēlams izskaidrot
savam darba devējam jūsu stāvokli un lūgt uz laiku atļaut veikt vieglākus
darbus. Svarīgi arī apgūt pareizas pozas un racionālus darba paņēmienus,
kas atslogo jūsu balsta-kustību aparātu un novērš sāpju rašanos. Tādējādi
jūs novērsīsiet iespējamās kļūdas darbā, kā arī risku zaudēt darbu.
Hroniskas sāpes apgrūtina ne tikai cietēju, bet arī cilvēkus apkārt, īpaši
tuvākos ģimenes locekļus. Veselības aprūpes speciālistu un psihologu vadībā
mēģiniet atbrīvoties no savām negatīvajām sajūtām un savai ģimenei un kolēģiem
saglabāt tikai pozitīvas emocijas.
“Sistēmas” iedarbināšana – iecietība un sadarbība starp veselības aprūpes speciālistu
un pacientu.
Konkrētu sāpju cēloni bieži ir grūti definēt. Pat pacienti ar vienādu specifisku
diagnozi var atšķirīgi reaģēt uz medikamentiem. Jūsu ārstam jāizmēģina daudzi
ārstēšanas veidi, lai iegūtu sekmīgu rezultātu, bet tas nebūt nenozīmē, ka
viņš tikai min un eksperimentē. Dažreiz terapija neiedarbojas uzreiz, bet
tā jāturpina vairākas nedēļas, lai sasniegtu rezultātu - sāpju mazināšanos.
Citos gadījumos zāles iedarbojas uzreiz, bet pēc tam to efekts samazinās.
Tāpēc konsekventa sistemātiska dažādu ārstēšanas variantu izpēte ir vērtīgāka
nekā klejošana no viena ārsta pie otra.
Starp veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem jāattīsta savstarpēja uzticība,
un tā veidojas pakāpeniski, jo ne vienmēr viņi viens ar otru saprotas labi
visu laiku un uzreiz. Iespējams, jūs jau esat ar to saskārušies. Dažreiz
cilvēki jūtas vīlušies un dusmīgi, jo viņu sāpes ir nemazinās. Mediķi līdzīgi
jūtas nomākti, jo viņu centieni gūt labu terapijas efektu ne vienmēr attaisnojas.
Mēģiniet veidot sirsnīgas attiecības ar veselības aprūpes speciālistiem,
kas ar jums strādā. Viņi ir šeit, jo viņi jums tic; viņi atzīst, ka jums
sāp un vēlas jums palīdzēt.
Nemēģiniet meklēt risinājumu pie pārāk daudziem speciālistiem. Jūs tikai iegūstiet
pretrunīgus ieteikumus un apjuksiet. Ārstiem, tāpat kā jebkuram, ir savs
iecienītais ceļš mērķa sasniegšanai. Daži ir ieguvuši speciālu apmācību kādu
noteiktu tehniku veikšanā. Uzticieties savam ārstam. Ja sāpju ārsts jutīs,
ka jums varētu palīdzēt ārstēšana, kādu viņš/viņa nepārzina pietiekami, jūs
tiksiet nosūtīts pie cita atbilstoša speciālista. Ja jūs domājiet, ka jums
būs labums no kādas specifiskas ārstēšanas, izmantojiet izdevību aprunāties
par to ar savu ārstu. Daži cilvēki ar hroniskām sāpēm meklē problēmas atrisinājumu,
izmēģinot pilnīgi visu, riskējot nokļūt dažādu šarlatānu un krāpnieku aprūpē.
Nereti cilvēki iztērē daudz naudas bezmērķīgi, negūstot nekādus panākumus
sāpju mazināšanā. Neatkarīgi no tā, cik stipras ir jūsu sāpes, nepareiza
ārstēšana tās var padarīt vēl ļaunākas. Tāpēc mēģiniet pildīt tos ieteikumus,
ko sniedz sāpju speciālisti, īpaši lietojot medikamentus.
Visbeidzot, sajūtiet prieku un gandarījumu no sīkām lietām jūsu dzīvē, kā arī
izbaudiet momentus, stundas, dienas un nedēļas, kad jums nav bijušas sāpes.
Lai jums veicas!
