Medecīnas centrs Saule;
  • Sākums
  • Aktualitātes
  • Pakalpojumi
    • Ģimenes ārsts
    • Neirologs
    • Algologs
    • Podologs
    • Akupunktūras ārsts
    • Vakcinācija
      • Pret ērču encefalītu
      • Pret hepatītiem
      • Pret difteriju
      • Pret papilomas vīrusu
      • Pret gripu
      • Citas infekcijas
    • Procedūras un izmeklējumi
  • Cenrādis
  • Speciālisti
  • Noderīga informācija
    • Blogs
    • Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)
  • Kontakti

Olu iekļaušana uzturā

14. apr. 2022, Nav komentāru

Pavasara svētki, Lieldienas, nav iedomājamas bez olu ēšanas, ripināšanas, krāsošanas, olu kaujām. Bet vai Tu zini kādu labvēlīgo ietekmi uz organismu var sniegt olu iekļaušana uzturā arī ikdienā?

ACU VESELĪBAI – olā sastopami tādi karotionīdi kā luteīns, kriptoksantīns un zeaksantīns, kas aizsargā acis no ultravioleto staru iedarbības un samazina kataraktas (acs lēcas apduļķošanās) risku. Karotionīdu saturs atkarīgs no vistu uztura un audzēšanas apstākļiem. Olas satur A vitamīnu, kas novērš hemeralopijas jeb “vistas akluma” attīstību agrā vecumā.

SMADZEŅU DARBĪBAI – vistu un paipalu olu dzeltenumi satur holīnu, kas stimulē smadzeņu darbības aktivitāti un uzlabo atmiņu.

AKNU VESELĪBAI – lecitīns, ko satur olas, labvēlīgi ietekmē aknu veselību, veicina žults sekrēciju, samazina žultsakmens veidošanos.

KAULU UN ZOBU VESELĪBAI - mūsu organisms slikti uzņem kalciju bez D vitamīna palīdzības, bet olas ir viens no nedaudzajiem produktiem, kā sastāvā ir šis vitamīns.

SIRDS UN ASINSVADU STIPRINĀŠANAI - folskābe, ko satur olas, veicina sarkano asins šūnu veidošanos, vienlaikus stiprinot visu sirds un asinsvadu sistēmu.

IMUNITĀTES STIPRINĀŠANAI -  viena liela vistas ola satur līdz pat 22% no selēna diennakts normas. Šī viela piedalās hormonu procesu regulēšanā, kas paaugstina organisma aizsargspējas.

VITAMĪNU KOMPLEKSS – olas satur A, D, E, B3, B6 un B12 grupas vitamīnus, minerālus un mikroelementus, jodu, cinku, kalciju, magniju, dzelzi un fosforu.

! Ola nesatur C vitamīnu un šķiedrvielas, tāpēc to ēdienreizē ieteicams papildināt ar, piemēram, svaigiem salātiem vai pilngraudu maizi.

KAS JĀŅEM VĒRĀ LIETOJOT UZTURĀ OLAS?

- pirms pirkšanas pārbaudi olas, lai pārliecinātos, vai tās nav ieplaisājušas;

- ieplīsušās olas vienmēr izmet;

- olas jāglabā tikai ledusskapī, ilgāk par 2 stundām tās nedrīkst turēt ārpus ledusskapja;

- olas ir produkts, kas var radīt risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi, tāpēc nav ieteicams lietot uzturā jēlas olas;

- kārtīgi pagatavo olas, vārot tās vismaz 7 minūtes, lai izvairītos no saslimšanas;

- apstrādājot un gatavojot olas, rūpīgi nomazgā rokas, piederumus un virsmas ar ziepēm un siltu ūdeni, to pašu atceries izdarīt arī pēc olu pagatavošanas;

- maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un ikvienam, kam ir novājināta imūnsistēma, vajadzētu ēst pasterizētas vai termiski kārtīgi apstrādātas olas.



KO NOZĪMĒ DAŽĀDIE OLU APZĪMĒJUMI:

Olas “bez sprosta”

Tās ir olas, kas iegūtas no putniem, kuras ir brīvas no būriem un sprostiem. Parasti vistas dzīvo atklātā kūti, kur var brīvi kustēties un izplest spārnus. Vistām uz grīdas ir pakaišu materiāls, piemēram, priežu skaidas, un tām ir atļauts brīvi pārvietoties un izmantot laktas un ligzdu kastes, kur dēt. Tomēr no sprostiem brīvās vistas joprojām var atrasties cieši kopā, tādējādi inficēšanās joprojām ir ar lielāku varbūtību.

Brīvi audzētu vistu olas

Tādas olas dēj vistas, kurām pieejma ārtelpa. Tām ir brīva iespēja atrasties iekšā kūtī vai iziet ārpus tās. Mazākas saimniecības var ļaut putniem pastaigāties ārpus norobežotām nojumēm un kūts.

Organiskās olas

Organiskajām olām netiek norādīti vistu turēšanas apstākļi, bet visbiežāk šādas olas iegūtas no putniem, kas netiek turēti būros. Šīs vistas ēd bioloģisku/ekoloģiski audzētu barību un nesaņem vakcīnas vai antibiotikas.

Lai varētu pretendēt uz bioloģisko sertifikātu, vistu uzturā izmantotajiem graudiem jābūt augušiem platībā, kurā vismaz trīs gadus nav izmantoti toksiski un noturīgi ķīmiski pesticīdi un mēslošanas līdzekļi.

Ģenētiski modificētas kultūras nav atļautas, un vistām jābūt uzturētām bez hormoniem, antibiotikām un citām zālēm.

Pasterizētas olas

Pasterizētas olas trīs ar pusi minūtes karsē līdz 60 grādiem pēc Celsija (140 pēc Fārenheita). Pasterizācija pilnībā iznīcina baktērijas, neizvārot olu. Šo procesu var veikt arī iepakotiem olu baltumiem, ko izmanto ēdiena gatavošanā.

Ēst pasterizētas olas ir ieteicams maziem bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, lai varētu samazināt risku saslimt ar salmonellas infekciju.


7.aprīlis - PASAULES VESELĪBAS DIENA

7. apr. 2022, Nav komentāru


Ik gadu 7. aprīlī, dienā, kad 1948. gadā tika dibināta Pasaules Veselības organizācija, tiek atzīmēta Pasaules Veselības diena ar mērķi atgādināt cilvēkiem par vienu no lielākajiem dārgumiem, kas mums uzticēts – veselību, aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un uzsvērt viņu pienākumu rūpēties un būt atbildīgiem par savu veselību.

Tam par godu dalāmies ar 7 padomiem labas veselības saglabāšanai.

  1. Veic regulāras veselības pārbaudes. Slimību profilakse vienmēr ir vienkāršāka nekā ielaistas slimības ārstēšana. Laicīgi ieplāno ģimenes ārsta, zobārsta un citu speciālistu apmeklējumu.

  2. Ēd gudri! Ja ikdienā ir grūtības atrast laiku veselīgām un sabalasētām maltītēm, tad iespējams palīdzēs ēdienreižu izplānošana, piemēram, nedēļu uz priekšu. Atrodi vienkāršas un ātri pagatavojamas receptes veselīgām brokastīm, pusdienām un vakariņām. Atrodi veselīgas alternatīvas iecienītākajiem našķiem. Nekrīti galējībās - tikai no salātiem pārtik arī nevar, svarīgs ir balans.

  3. Celies, kusties, dzīvo! Fizisko aktivitāšu iekļaušanai ikdienas rutīnā ir milzīga pozitīvā ietekme. Biežāk pārvietojies ar kājām un velosipēdu, izmanto kāpnes, nevis liftu. Peldi, nūjo, skrien, vingro - katru dienu velti vismaz pusstundu fiziskām aktivitātēm.

  4. Laiks atmest smēķēšanu! Īstais brīdis atmest ir tagad! Ilgstoša tabakas produktu lietošana var izraisīt smagas un hroniskas saslimšanas.

  5. Uzņem ūdeni pietiekamā daudzumā! Pieaugušajiem ieteicams ir vismaz 2L ūdens dienā.

  6. Mīli sevi! Parūpējies par savu psihoemocionālo veselību. Veido sev aprakt veselību un patīkamu vidu, sabiedrību.

  7. Limitē alkohola patēriņu. Šajā gadījumā - jo mazāk, jo labāk. Pārmērīga alkohola lietošana var atstāt nopietnas negatīvās sekas uz veselību.


SPĒKA AVOTS – durvis ir vaļā !

22. feb. 2022, Nav komentāru
  Diagnozi “vēzis” ik gadu izdzird vairāk nekā 11 000 cilvēku, bet salīdzinoši neliels skaits meklē psihosociālo palīdzību. Ja pirms vairākiem gadiem tā vairākumam nebija pieejama, tad kopš 2018. gada psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem - programmu SPĒKA AVOTS apmaksā valsts. To ievieš Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”, pamatojoties uz Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu.

  Šogad, saskaņā ar deleģējuma līgumu, ir plānotas 35 programmas ar atšķirīgu specializāciju: visu vecumu cilvēkiem ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām; sievietēm ar krūts vēzi un onkoginekoloģisku slimību; vēdera dobuma onkopacientiem; arī hemotoloģijas pacientiem. Uz programmu dažādām onkoloģijas slimībām piesakās aizkuņģa dziedzera vēža pacienti, melonomas, nieru, arī galvas vēža u.c. vēža veidu pacienti vieni paši vai kopā ar tuvinieku.

  Lai nokļūtu uz šo programmu ir trīs iespējas:

  • pacientam jau ir noteikta invaliditāte;
  •  ir prognozējamā invaliditāte;
  •  ir ģimenes ārsta nosūtījums uz psihosociālo rehabilitāciju. 

Izsmeļoša informācija par programmām un to norises laiku, kā arī pieteikšanās anketa ir pieejama www.dzivibaskoks.lv sadaļā Psihosociālā rehabilitācija.

   Šīs programmas mērķis un arī pacientu lielākais ieguvums ir saņemt visa veida atbalstu, nostiprināt pārliecību, ka blakus ir cilvēki ar līdzīgiem stāstiem, apmainīties ar informāciju un saņemt iedvesmu.

“Psihosociālo rehabilitāciju programmā SPĒKA AVOTS šogad var saņemt apmēram 500 onkoloģiskie pacienti individuāli vai kopā ar tuvinieku”, informēja programmas vadītāja  Gunita Berķe. Tā ir nedēļu gara programma, kuras laikā ir pieejamas psihologa konsultācijas viens pret vienu; grupu darbs mākslas, kustību un deju, drāmas terapijā; nūjošanas tehnikas apmācības un iespēja nūjot katru dienu; fiziskās aktivitātes - kā ārstnieciskā vingrošana, tā arī spēka vingrinājumi un intervālu soļošanas nodarbības; lekcijas par uzturu, diagnozi u.c. Ir pieejamas arī individuālas konsultācijas, kurās uz konkrētiem jautājumiem atbild speciālisti.

“Mēs katru gadu cenšamies piesaistīt vislabākos speciālistus, kas darbojas ar degsmi un pašatdevi, kā arī esam gatavi sadarboties ar jauniem profesionāļiem, kuri jūt aicinājumu piedalīties šajā programmā”, uzsver Gunita Berķe. Arī šogad Onkoloģisko pacientu biedrībai “Dzīvības koks” programmas palīdz īstenot Latvijas mākslas terapeitu asociācija, onkologi, uztura speciālisti, fizioterapeiti un fizisko aktivitāšu speciālisti, kuriem ir pieredze darbā ar onkoloģiskajiem pacietiem.


  • Informācija par plānotajām programmām: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/jaunumi?370
  • Pieteikšanās programmām: https://anketa.dzivibaskoks.lv/
  • Dalībnieku programmu novērtējums: https://www.dzivibaskoks.lv/lv/programmas-2022
  • Jaunākais pienesums- Onkoloģisko pacientu interaktīvais asistents: http://stendi.dzivibaskoks.lv/web/



Aicinām vakcinēties pret gripu!

31. aug. 2020, Nav komentāru
Bērnu vakcinācijas kalendārs ir viegli... - Slimību profilakses un  kontroles centrs | Facebook

GRIPAS VAKCĪNA

Imunitāti var izveidot arī mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Tā izraisa antivielu veidošanos, bet neizraisa slimību. Gripas vīrusa mainības dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, līdz ar ko arī jāvakcinējas ir katru gadu no jauna.

Vakcinēties ir ieteicams rudens sākumā, kad gripas epidēmija vēl nav sākusies. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 80% vakcinēto personu ar gripu nesaslimst, bet 20% izslimo gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60% līmenī, taču saslimušajiem gripa norit bez komplikācijām. Pēcvakcinācijas periodā dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas laikā.

Vakcinācija pret gripu ik gadus ieteicama ikvienam, tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi īpaši aicina vakcinēties tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un ir augsts gripas komplikāciju risks. Tie ir:

  • cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām;
  • cilvēki, kuri plāno operācijas vai ārstēšanos stacionāros;
  • bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;
  • cilvēki, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;
  • grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā;
  • mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.

Tāpat iesakām vakcinēties cilvēkiem, kuriem ģimenēs ir mazi bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar hroniskām saslimšanām.

SPKC epidemiologi atgādina, ka lielāks inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem (piemēram, veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem).

Kā var paredzēt, kādi gripas vīrusu veidi izraisīs gripu nākamajā sezonā? 
Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO (Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā dominē tieši iepriekšējās sezonas gripas vīrusi.

Vai var prognozēt gripas epidēmijas tuvošanos?
Jā, var prognozēt. Lai novērotu gripas un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) izplatību un prognozētu epidēmiskās procesa attīstību, Latvijā ilgus gadus tiek veikts gripas un AAEI monitorings. Ja gripas gadījumi tiek konstatēti valstīs, kuras atrodas tuvu Latvijas robežai, gripas uzliesmojuma draudi palielinās. Akūtu augšējo elpceļu un gripas monitoringa epidemioloģiskie biļeteni.

Vai var izvairīties no saslimšanas ar gripu nevakcinējoties?

Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk apmeklējiet tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku - sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus utml.

Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās!

Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem!

Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu - zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdeni!

Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās.

Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu.

Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības.

Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

 

Vakcinācijas apmaksa pret gripu riska grupām 2019.-2020. gada sezonā

1. Valsts apmaksāta vakcinācija

1) grūtniecēm[1];

2) bērniem vecumā no 6 līdz 23 (ieskaitot) mēnešiem (iekļauta Bērnu vakcinācijas kalendārā)[2];

 

2. Valsts kompensējamā  vakcinācija [3]

50% apmērā

1) personām vecumā no 65 gadiem;

2) pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

– personas ar hroniskām plaušu slimībām;

– personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

– personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

– personas ar hroniskām nieru slimībām;

– personas ar imūndeficītu;

– personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju.

 

100% apmērā

3) bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:

– bērni ar hroniskām plaušu slimībām;

– bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;

– bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;

– bērni ar hroniskām nieru slimībām;

– bērni ar imūndeficītu;

– bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;

– bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. Acetylsalicylicum.

 

ATGĀDINĀJUMS!

Lai riska grupu iedzīvotāji saņemtu 50% valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Ģimenes ārsts izvērtē pacienta atbilstību kādai no iedzīvotāju grupām, kas tiesīgas saņemt vakcināciju pret gripu ar kompensāciju un pacienta veselības stāvokli, kā arī sniedz informāciju par gripas vakcīnas saņemšanas kārtību ārstniecības iestādē.

 * avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Pašizolācija, atgriežoties no ārvalstīm

17. aug. 2020, Nav komentāru