Sveiciens no rehabilitācijas centra “Jaunķemeri”!
Kad aktīvais svētku laiks ir aizritējis un mēs jau pamazām virzāmies pretim pavasarim, ir laiks pievērsties savai veselībai! Uzsākot jaunu gadu, ieskaties aktuālakajos piedāvājumos ziemas - pavasara mēnešiem rehabilitācijas centrā “Jaunķemeri”
|
Padomi pacientiem ar rīšanas traucējumiem
Illa Mihejeva, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja: „Rīšanas traucējumiem, pirmkārt, ir pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem laika gaitā muskuļi paliek vājāki un tādējādi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Rietumu valstīs saskaņā ar statistiku tieši kakla muskuļu vājums skar 40 procentus senioru pēc 65 gadu vecuma. Otra šim riskam pakļautā cilvēku grupa ir pacienti pēc insulta un galvas traumām, ar onkoloģiskām saslimšanām, multiplo sklerozi, Parkinsona slimību un citām neirodeģeneratīvām slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī bērni ar cerebrālo trieku. Rīšanas traucējumi tieši ietekmē gan cilvēka fizisko veselību, gan psihoemocionālo labsajūtu. Pirmajā gadījumā tie ir malnutrīcijas un aspirācijas pneimonijas draudi – ja cilvēks nespēj uzņemt pilnvērtīgu uzturu un šķidrumu, organisms nesaņem tam nepieciešamās barības vielas. Tā kā ēdiena norīšana notiek ar lielām grūtībām, nereti cilvēks aizrijas un pārtika kopā ar mutes un aizdegunes mikroorganismiem nonāk elpceļos, radot plaušu iekaisumu jeb aspirācijas pneimoniju.”
Kā uzsver dr. Mihejeva, rīšanas grūtības rada ne tikai fiziskas veselības problēmas, bet arī ietekmē psihoemocionālo veselību: „Kopīga ēšana ar ģimeni, vai ēšana publiskās vietās šiem cilvēkiem rada milzīgu stresu, tāpēc, runājot par disfāgiju, vienmēr tiek runāts arī par depresiju un sociālo izolāciju.”
Arī tad, ja piederīgais par savām rīšanas grūtībām klusē, līdzcilvēki tās var pamanīt – bieža aizrīšanās, klepošana vai elpas trūkums ēšanas laikā, grūtības kontrolēt siekalas, balss izmaiņas, gārdzoša balss ēšanas un dzeršanas laikā vai pēc, acu asarošana ēšanas un dzeršanas laikā, biežas augšējo elpceļu infekcijas vai plaušu karsoņi, pārtikas iesprūšana kaklā, grūtības to noturēt mutē, kā rezultātā pārtika izlīst gar lūpu kaktiņiem, un pārtikas uzkrāšanās mutes dobumā.
Ateroskleroze
LATVIJĀ GADĀ ATEROSKLEROZES DĒĻ TIEK AMPUTĒTAS APTUVENI 1000 KĀJU / TvNet.lv
Smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens, cukurslimība – tie ir galvenie perifērās artēriju slimības – aterosklerozes – riska faktori. Savukārt kāju salšana, sāpes ikru muskulatūrā, nedzīstošas brūces ir biežākie simptomi, kas var liecināt par saslimšanu ar to. Lai arī tautā sauktā asinsvadu nosprostošanās vairāk ir izplatīta vecumā pēc 50, tās veicinātājus ir jāsāk apzināties laicīgi, lai mazinātu slimības progresēšanu, kas var novest pie invaliditātes.
77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī slimība ir nopietna, tomēr tikai 40% to atpazīst*, tāpēc mediķi uzsver, ka iedzīvotāji jāinformē vairāk, tostarp jaunāki.
Perifēro artēriju aizsprostošanās ir nopietna slimība, tās smagākās pakāpes raksturojas ar kāju čūlu un kājas gangrēnas attīstību un noved pie kājas amputācijas un invaliditātes. Turklāt pacientiem ar asinsvadu nosprostošanās slimību ir augsts nāves risks no citām aterosklerozes izpausmēm (sirds asinsvadu, galvas asinsvadu aterosklerozes).
Ne tikai vecie, bet arī jaunie
Saskaņā ar aptaujas datiem par perifēro artēriju slimību vairāk ir dzirdējuši respondenti vecumā pēc 50 – vairāk nekā 46%. Mediķi norāda, ka par šo slimību ir jāzina ievērojami agrāk, jo tās veicinošie faktori vistiešākajā veidā ir saistīti ar to, kā mēs dzīvojam. Turklāt jaunākiem pacientiem, pēc mediķu teiktā, bieži slimība izpaužas smagāk un grūtāk pakļaujas ārstēšanai.
«Šādos gadījumos bieži ne pat ģimenes ārsts, ne arī pacients nav iedomājies par perifēro artēriju slimību salīdzinoši jaunam cilvēkam, un pie asinsvadu ķirurga pacients jau nonāk novēloti,» stāsta Dr. Ivanova.
Pēc viņas teiktā, visbiežāk ar asinsvadu aizsprostošanos slimo veci cilvēki, tāpēc jārūpējas ir ne tikai par savu, bet arī savu tuvinieku veselību, jo bieži tieši veci cilvēki nevar novērtēt savu veselības stāvokli. «Pierādīts, ka populācijā līdz 70 gadiem ar perifēro artēriju slimību slimo 3-10% cilvēku, bet pēc 70 gadiem - 15-20%,» piebilst daktere.
Foto: Publicitātes foto
Informētības līmenis ir nepietiekams
Saskaņā gan ar aptaujas datiem, gan mediķu teikto, Latvijas iedzīvotāji ir nepietiekami informēti par šo slimību, tāpēc pacienti nonāk pie speciālista novēloti un kāju nav iespējams glābt. Pēc aptaujas datiem, 57% respondentu atpazīst vienu no galvenajiem slimības simptomiem – sāpes ikru muskuļos. Kāju salšana arī raksturīga kāju artēriju nosprostošanās slimībai, par kuru informēti ir 57% respondentu, tomēr cilvēki nepietiekami zina par slimības riska faktoriem un izpausmēm.
«Vairāk cilvēki jāinformē par to, kā slimība izpaužas: kas ir mijklibošana, miera sāpes, trofiskas čūlas, kājas gangrēna. Vajadzētu arī informēt, kādas ir ārstēšanas iespējas, pie kāda speciālista jāvēršas,» skaidro Dr. Ivanova, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāizglīto cilvēki par situācijām, kad būtu nepieciešama steidzama ārstēšana. Kādās situācijās pacientiem nekavējoties būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai asinsvadu ķirurga vai pat jāizsauc ātrā palīdzība
Cilvēki domā aplami, tāpēc arī jāmāca atpazīt
Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mājas apstākļos ir iespējams mazināt asinsvadu aizsprostošanās slimības simptomus - 37% respondentu domā, ka simptomi mazinās, paceļot kājas uz augšu, kas nav pareizi. «Mājās apstākļos cilvēks bez ārsta palīdzības nevar noteikt diagnozi un izvērtēt slimības pakāpi. Tāpēc vispirms cilvēki būtu jāmāca atpazīt perifēro artēriju slimību, un doties pie ārsta – ģimenes ārsta vai speciālista – asinsvadu ķirurga, kas arī profesionāli var izvērtēt slimības pakāpi un noteikt nepieciešamo ārstēšanu. Cilvēkiem jābūt informētiem par slimības riska faktoriem - aterosklerozes riska faktoriem, kuri tieši saistīti ar perifēro artēriju slimības attīstību un progresiju. Jāizglīto cilvēki, kā riska faktorus var mazināt,» skaidro Dr. Patrīcija Ivanova.
Foto: Publicitātes foto
Vienkārša matemātika – jāvēršas pie ģimenes ārsta
Lai arī pēc aptaujas rezultātiem 94% respondentu uzskata, ka perifērās artēriju slimības gadījumā jāvēršas pie ārsta, tomēr tas nenotiek laicīgi. «Pacientam ar perifēro artēriju slimību būtu jāvēršas pie ārsta jau tad, kad parādās pirmās slimības pazīmes - sāpes ikros staigājot, nedzīstošas brūces vai čūlas kājās,» uzsver Dr. Ivanova. Lai arī vīrieši vairāk nekā sievietes slimo ar asinsvadu aizsprostošanos, tomēr aktuāli tas ir visiem – gan vīriešiem, gan sievietēm, gan pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Ja laikus vēršas pie ārsta, tad ir iespējams veikt adekvātu ārstēšanu, kas ļautu izvairīties no neatgriezeniskām sekām – kājas amputācijas. Vienkārša matemātika – jādodas pie ģimenes ārsta!
* Aptauja «Informētība par perifēro artēriju slimību» veikta 2014. gada janvārī, aptaujājot vairāk nekā 654 iedzīvotājus Latvijā. Mērķa grupa - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 60 gadiem, kuri zina vai ir dzirdējuši par perifēro artēriju slimību. Datu ieguves metode - interaktīvā interneta aptauja (CAWI).
TvNet.lv, 2. aprīlis, 2014
Informācija no kardioloģija.lv
Krūts vēža skrīnings - Līvānos 22. augustā un 27. septembrī
Aicinām sievietes veikt profilaktisku krūts dziedzeru pārbaudi!
Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas - krūts vēža pārbaudei (ar mamogrāfijas metodi) sievietes vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados).
2018. gadā uzaicinājuma vēstuli krūts
vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas
1950., 1952., 1954., 1956., 1958., 1960., 1962., 1964., 1966. un 1968. gadā.
Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu
laikā no uzaicinājuma saņemšanas. (Uzaicinājums netiek nosūtīts sievietei,
kurai gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam ir veikts
mamogrāfijas izmeklējums.)
No 2018. gada krūts un dzemdes kakla vēža
profilaktiskās pārbaudes var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta
līdzi (piemēram, ja tā ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta).
Informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas
datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.
Ir gadījumi, kad uzaicinājuma vēstule
profilaktiskajam dzemdes kakla vai krūts vēža izmeklējumam netiek nosūtīta: ja
dzemdes kakla vai mamogrāfijas izmeklējumu sieviete veica ārpus valsts
organizētās profilaktiskās programmas – gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules
sagatavošanas datumam; ja sievietei ir uzstādītas noteiktas slimību diagnozes
(piemēram, dzemdes kakla ļaundabīgs audzējs, krūts ļaundabīgs audzējs); ja
sievietei ir veiktas noteiktas ķirurģiskas procedūras (piemēram, izņemts
dzemdes kakls); ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav
deklarētas dzīvesvietas Latvijā.
Ja sievietei ir sūdzības par veselības
stāvokli, viņa bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kas sniedz
valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta iemaksa par ginekologa apmeklējumu ir
4,27 eiro. Mamogrāfijas izmeklējumu ir iespējams veikt ar ģimenes ārsta vai
ārsta-speciālista nosūtījumu, veicot pacienta iemaksu 2,85 eiro apmērā.
Avots: NVD mājaslapa
Daudz dzimumzīmes – vai izvairīties no sauļošanās?
Ja ir daudz dzimumzīmes, vai labāk ir izvairīties no sauļošanās?
Atbild Derma Clinic Riga vadītājs, dermatologs Raimonds Karls: Taisnība. Šis fakts ir pierādīts dažādās pasaules valstīs un dažādos pētījumos. Jo vairāk cilvēkam ir nevusu (dzimumzīmju), jo lielāks risks melanomas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc cilvēkiem ar daudziem veidojumiem ir nepieciešams daudz vērīgāk sekot līdzi, pēc iespējas izvairīties no liekā saules un mākslīgā ultravioletā starojuma. Arī papildus pasākumus, kā veidojumu kartes (mole mapping) sastādīšana ir ieteicama šai cilvēku grupai.
Ir iespējami divi scenāriji. Veidojumu ir daudz un tie līdzinās viens otram, tādā gadījumā risks ir mazāks. Otrs scenārijs: ir daudz un tie ir atšķirīgi viens no otra. Tādā gadījumā melanomas risks tiek uzskatīts par augstāku un piesardzībai jābūt lielākai.
Avots: Derma Clinic mājas lapa
Atēls: maminuklubs.lv
HIV profilakses punkti
Latvijā vairākās pilsētās iespējams apmeklēt HIV profilakses punktus un veikt dažādus izmeklējumus bez maksas, piemēram, HIV, hepatītu u.c. seksuāli transmisīvu infekciju eksprestestus, saņemt speciālista konsultāciju par veselības, profilakses un ārstēšanas jautājumiem. Sev tuvāko HIV profilakses punktu atrašanās vietu un tajā piedāvātajiem pakalpojumiem informācija pieejama zemāk.
Cukura diabēta pacientiem
Evisit piedāvā iepazīties ar jauno mājaslapu, kas paredzēta pacientiem ar cukura diabētu. Tā būs noderīga gan pacientiem, gan pacientu tuviniekiem, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem. Būsim priecīgi, ja iepazīsieties ar mūsu sadarbības partnera sagatavotu informāciju.
Cukura diabēts ir nopietna slimība, kas var izraisīt smagus veselības traucējumus nākotnē. SPKC apkopotā informācija par 2016. gadu liecina, ka Latvijā cukura diabēta pacientu skaits sasniedzis jau teju 88,9 tūkstošus un no tiem 6069 pacienti uzskaitē uzņemti pagājušajā gadā.
Jaunais informācijas avots cukura diabēta pacientiem un viņu tuviniekiem - www.diabetapacientiem.lv būs labs palīgs brīžos, kad nav iespējams tūlītējs ārsta apmeklējums. Mājaslapā vienkopus ir pieejama svarīgākā informācija par cukura līmeņa kontroli pirmā un otrā tipa cukura diabēta pacientiem, tādējādi atbalstot un iedrošinot pacientus, kā arī liekot saprast, ka viņi nav vieni ar savu slimību. Saturs būs noderīgs arī gadījumos, kad ārsts jau ir sniedzis būtiskāko informāciju par slimību, bet radies jautājums par kādu niansi, jo ne vienmēr ir iespēja visu dzirdēto paturēt prātā un daudzi jautājumi rodas laika gaitā.
Mājaslapā iespējams lejupielādēt un pirms tikšanās ar ārstu aizpildīt sarunas ceļvedi par cukura līmeņa svārstību kontroli. Ņemot vērā, ka vizītes laiks pie ārsta ir ļoti ierobežots un nereti satraukuma pilns, ceļvedis palīdzēs efektīvāk sagatavoties sarunai ar veselības aprūpes darbinieku, lai būtiskākais netiktu aizmirsts.
“Muskuļu veselības dienas”
7.-9. decembris 2017
Latvijas Onkoloģijas centrs (poliklīnikas ēka – 1.stāvs)
KAD? 07. decembris plkst. 14:00 – 16:00; 08. decembris plkst. 10:00 – 12:00; 09. decembris plkst. 11:00 – 14:00
KAM? Pasākums paredzēts pacientiem ar elpošanas traucējumiem, muskuļu vājumu, muskuļu sāpēm, paaugstinātu KFK līmeni.
KĀ? Tiks nodrošinātas bezmaksas specialistu lekcijas; muskuļu spēka un elpošanas funkciju izvērtēšana; skrīninga analīze un Pompe slimību.
KAS? Pasākumu nodrošina stacionāra “Gaiļezers: neirologi.
Fiziskās aktivitātes 6-12 gadu vecumā
Fiziskās aktivitātes 1-2 gadu vecumā
Kas jāzina par zarnu vēzi un tā novēršanas iespējam (raidījums "Ražots Latvijā")
Valsts apmaksāta vakcinācija pret gripu
Gatavojoties gripas sezonai, Nacionālais veselības dienests atgādina par iespējām veikt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu iedzīvotāju grupām, kurām ir lielāks risks saslimt un smagāk izslimot gripu.
Vakcinācija palīdz ierobežot gripas izplatību, jo, veicot vakcināciju, cilvēks pasargā no saslimšanas ne vien pats sevi, bet arī savus tuvākos, darba kolēģus un citus cilvēkus.
100 % apmērā valsts apmaksā pretgripas vakcināciju:
- bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
- bērniem līdz 18 gadiem ar hroniskām slimībām:
- plaušu slimībām;
- kardiovaskulārām slimībām;
- vielmaiņas slimībām;
- nieru slimībām;
- imūndeficītu;
- kuri saņem imūnsupresīvu terapiju vai terapiju ar acetilsalicilskābi.
50 % apmērā valsts apmaksā pretgripas vakcināciju:
- grūtniecēm;
- senioriem no 65 gadu vecuma;
- iedzīvotajiem ar hroniskām slimībām:
- plaušu slimībām;
- kardiovaskulārām slimībām;
- vielmaiņas slimībām;
- nieru slimībām;
- imūndeficītu;
- kuri saņem imūnsupresīvu terapiju.
Lai veiktu vakcināciju, ir jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē vai pie ārstējošā speciālista (piemēram, ginekologa). Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un veiks vakcināciju savā praksē vai izsniegs nosūtījumu uz Vakcinācijas kabinetu.
