Lūdzu novērtējat mūsu darba kvalitāti:





Biežāk uzdotie jautājumi:

(Avots: Veselības Ministrija )

Par valsts sniegto veselības aprūpi:


 Kā iedalās veselības aprūpe? 

  Veselības aprūpe iedalījums:

  •  Neatliekamā medicīniskā palīdzība – pēkšņa saslimšana vai trauma, kuras rezultātā ir apdraudēta cietušā dzīvība;
  •   Primārā veselības aprūpe - pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārsts, ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists);
  •  Sekundārā veselības aprūpe - specializēta ambulatorā un stacionārā veselības aprūpe, kas orientēta uz neatliekamu, akūtu vai plānveida veselības aprūpi (kuru sniedz ambulatorajā ārstniecības iestādē, slimnīcas ambulatorajā nodaļā, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē, dienas stacionārā, slimnīcā);
  •  Terciārā veselības aprūpe - augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.
 Kurš var saņemt valsts garantēto veselības aprūpi?  Latvijā saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.pantu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņem:
  • Latvijas pilsoņi;
  • Latvijas nepilsoņi;
  • Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi;
  • Ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
  • Bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss;
  • Aizturētie, apcietinātie un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.
  • Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajām, kurām ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas.

  Personas, kuras nav minētas Ārstniecības likumā 17.pantā, ārstniecības pakalpojumus saņem par maksu, atbilstoši ārstniecības iestādes vai speciālista maksas pakalpojumu cenrādim.

 Kas ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)?

  Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) ir visām ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm (Īslande, Norvēģija, Lihtenšteina), kā arī Šveices Konfederācijai kopīgs dokuments, kas apliecina šo valstu iedzīvotāju tiesības saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. EVAK izsniedz Nacionālais veselības dienests. Plašāk par EVAK saņemšanu lasīt šeit.
 
Pie kuriem speciālistiem var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma?
 Latvijā pastāv tiešās pieejamības speciālisti, pie kuriem pacienti var vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, maksājot pacienta iemaksu 4,27 eiro. Bez nosūtījuma pacients var vērsties pie šādiem speciālistiem:
  • pie ginekologa
  • pie oftalmologa
  • pie bērnu ķirurga
  • pie pediatra
  • pie sporta ārsta
  • pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja pacients slimo ar psihisku slimību
  • pie pneimonologa, ja pacients slimo ar tuberkulozi
  • pie dermatovenerologa, ja pacients slimo ar seksuāli transmisī­vajām slimībām
  • pie endokrinologa, ja pacients slimo ar cukura diabētu
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja pacients slimo ar onkoloģisku slimību
  • pie infektologa, ja pacients slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju
  • pie narkologa, ja pacients slimo ar alkohola, narkotisko vai psiho­tropo vielu atkarību
   Par pacienta iemaksām: 
 

Kādas ir pacienta iemaksas?

 

  Pacienta iemaksas ir maksājums, kuru pacients veic, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Saņemot ārstēšanu kādā no ārstniecības iestādēm pacientiem ir iespēja pārliecināties vai samaksātā naudas summa atbilst valsts noteiktai pacienta iemaksai*. Pacienta iemaksas (//www.vmnvd.gov.lv/).

(*Valsts apmaksātas veselības aprūpes saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas finansēšanas kārtība”)

 
Kā var saņemt atbrīvojumu no turpmākām pacienta iemaksām?
 

  Ja iedzīvotājs vienā ārstēšanās reizē slimnīcā ir veicis pacienta iemaksu 355,72 euro un pacienta veikto iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā ir 569,15 euro, līdz gada beigām iedzīvotājs var saņemt atbrīvojumu no turpmākām pacientu iemaksām. Saņemot no pacienta maksājumus apliecinošus dokumentus, Nacionālais veselības dienests izsniedz izziņu par atbrīvojumu no pacienta iemaksu maksāšanas līdz kalendārā gada beigām. Plašāk par atbrīvojumu no pacienta iemaksām lasīt šeit (//www.vmnvd.gov.lv/).

 Kur vērsties,  ja konstatēta neatbilstība portālā latvija.lv "Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi"? 

  Informācijai: Veselības nozares e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv šobrīd nav pieejami saistībā ar e-pakalpojumu uzlabojumiem.

  Nacionālais veselības dienests skaidro, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par saņemtajiem ārstniecības pakalpojumiem, personai ir jāiesniedz rakstisks iesniegums vai jāvēršas personīgi Nacionālajā veselības dienestā (adrese: Cēsu iela 31 k-3 (6.ieeja, 4.stāvs) Rīga, Latvija, LV-1012). Iesniegumā jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vietas adrese, kā arī laika periods par kuru nepieciešama informācija par saņemtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

 Vai par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāmaksā?  

  Valstī bezmaksas ģimenes ārsta mājas vizīte tiek nodrošināta:

  • Bērniem līdz 18 gadu vecumam;
  • Pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija;
  • Pacientiem, kuri saņem paliatīvo (gulošiem pacietiem ar noteiktām diagnozēm) un medicīnisko aprūpi mājās;
  • Pirmās grupas invalīdiem;
  • Arī mirušas personas tuviniekiem nebūs jāmaksā par ģimenes ārsta mājas vizīti, lai konstatētu mirušā nāves faktu. 

  Personām, kas vecākas par 80 gadiem par ģimenes ārsta mājas vizīti jāmaksā pacienta iemaksa 2,85 eiro.

  Pārējiem iedzīvotājiem ģimenes ārsta mājas vizīte ir maksas pakalpojums atbilstoši ārstniecības iestādes vai ģimenes ārsta prakses apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim.

 

Vai bērniem ir jāmaksā par zobārstniecības pakalpojumiem?

   Zobārstniecības palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek apmaksāta no valsts budžeta. Bērni līdz 18 gadiem var vērsties ārstniecības iestādēs, kuras ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, lai veiktu zobu profilaksi, ārstēšanu vai zobu izraušanu bez maksas. No valsts budžeta bērniem līdz 18 gadiem tiek apmaksāts arī zobu higiēnista apmeklējums reizi gadā, izņemot 7, 11 un 12 gadu vecumu, kad pie higiēnista bez maksas iespējams vērsties 2 reizes gadā. No valsts budžeta līdzekļiem bērniem neapmaksā silantu lietošanu un protezēšana, par to būs jāmaksā atbilstoši iestādē apstiprinātam maksas pakalpojumu cenrādim. Bērniem būs jāmaksā arī par ortodontisko ārstēšanu, izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem līdz 18 gadiem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos personai vecumā līdz 22 gadiem.

Kādas ir iespējas trūcīgajām personām saņemt veselības aprūpi?

   No 2012.gada 1.janvāra pacientu iemaksu un līdzmaksājumu kompensācija tiek attiecināta uz trūcīgajām personām. Veselības aprūpe trūcīgajām personām (//www.vmnvd.gov.lv/).
   Par pacientu sūdzību izskatīšanu: 
Kur vērsties, ja ir sūdzības par ārsta, ārstniecības iestādes darba organizāciju, saņemtā veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti?

  Saskaroties ar problēmām ārstniecības iestādē, iesakām tās vispirms atrisināt ar konkrēto ārstniecības iestādes vadītāju, iesniegt sūdzību (iesniegumu) un informēt par nepilnībām, ar kurām saskārāties, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu.

Atbildīgā iestāde, kura veic ārsta darba kvalitātes (piemēram, aizdomas par nepareizu vai nekvalitatīvi veiktu izmeklēšanu vai ārstēšanu) izvērtējumu ir Veselības inspekcija. Veselības inspekcija gadījuma izskatīšanu uzsāk, saņemot personas rakstveida iesniegumu par problēmu. Adrese: Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012, tālrunis: 67819671, e-pasts: vi@vi.gov.lv (), (http://www.vi.gov.lv/).

 Kas ir Ārstniecības riska fonds? 
  Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā. Par Ārstniecības riska fondu plašāk lasīt šeit (//www.vmnvd.gov.lv/).
 Kādos gadījumos var saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda? 

  Pacientam ir tiesības uz:

  •   atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
  • atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.
Par valsts apmaksātajām vēža savlaicīgas atklāšanas programmām: 
 Kas ir vēža savlaicīgas atklāšanas programma?     Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver izmeklējumus, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai pacientam bez simptomiem un sūdzībām nav attīstījies vēzis. Minētās programmas viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt mirstību, kuras iemesls bijis vēzis. Savukārt, ja diagnosticēta slimība, tad ar ārstēšanas palīdzību uzlabot dzīves kvalitāti.
 Par ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001: 

Kur vērsties pēc kvalificēta mediķa padoma ārpus ģimenes ārsta darba laika?
   Iedzīvotāji var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 pieredzējušiem ģimenes ārstiem darba dienās no plkst. 17:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Vairāk par ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību, kā arī citām veselības aprūpes iespējām var uzzināt Nacionālā veselības dienesta mājas lapā.
 Par neatliekamo medicīnisko palīdzību: 
 Kā izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību?

 Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir nepieciešama pēkšņas saslimšanas vai traumas gadījumā, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā dzīvība. Lai pēc iespējas iedzīvotājiem vienkāršotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, no 2010.gada 1.jūlija ātro palīdzību var izsaukt gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem zvanot uz NMP dienesta tālruņa numuru 113 un glābšanas dienesta tālruni 112. Lai nodrošinātu savlaicīgu un atbilstošu palīdzības sniegšanu, Jums ir jāatbild pēc iespējas precīzāk un izsmeļošāk uz izsaukuma pieņēmēja jautājumiem.

 Par medicīnisko rehabilitāciju: 
   Kā var saņemt medicīnisko rehabilitāciju?   Medicīniskās rehabilitācijas mērķis ir pacientiem ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem nodrošināt šo ierobežojumu mazinā­šanu vai novēršanu. Pacientu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic rehabilitologs vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts.
 Valsts finansējumu neauglības ārstēšanā: 
 Kā tiek organizēta no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātā medicīniskā apaugļošanas procedūra?
   No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta medicīniskās apaugļošanas procedūras veikšana sievietēm līdz 37 gadu (ieskaitot) vecumam. Vispirms pacientam ir jāveic izmeklējumi, lai noteiktu neauglības iemeslus un uzstādītu diagnozi. Ja pacients vēlas veikt izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tad pacientam ir jāvēršas pie ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar valsti (noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu). Sievietēm ir jāvēršas pie ginekologa, savukārt vīriešiem – pie urologa. Par valsts apmaksāto neauglības ārstēšanu.
 Par kompensējamajiem medikamentiem: 
 Vai man pienākas kompensējamās zāles?
   Nosaucot konkrētu zāļu nosaukumu pacientiem ir iespēja pārliecināties vai medikamenti ir Kompensējamo zāļu sarakstā, vai attiecīgās zāles tiek kompensētas pie konkrētas diagnozes. Kompensējamo zāļu saraksts.
 Vai pirmā tipa diabēta pacientiem ir jāmaksā par insulīna iegādi un visām nepieciešamajām lietām?  Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medikamenti cukura diabēta ārstēšanai, kurus pilnībā vai daļēji atbilstoši saslimšanas diagnozei apmaksā valsts (piemēram, insulīns). Diabēta pacientiem valsts kompensē arī testa strēmeles glikozes līmeņa noteikšanai, savukārt insulīna adatas un glikometru valsts neapmaksā – tos pacients sedz no personīgajiem līdzekļiem. Ar kompensējamo zāļu sarakstu elektroniski var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapas www.vmnvd.gov.lv sadaļā "Kompensējamo zāļu saraksts", taču jebkurā gadījumā aicinām jautājumus par valsts kompensējamo zāļu saņemšanas iespējām pārrunāt ar savu ārstējošo ārstu.
 
Par ārsta pienākumiem un tiesībām:
 
 
Kāda nepieciešama izglītība, lai varētu strādāt par ģimenes ārstu? 
   Lai iegūtu pilnvērtīgu ģimenes ārsta kvalifikāciju, ir nepieciešams ārsta grāds (diploms par absolvētu studiju programmu „Medicīna”), ko varat  iegūt  Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē, tad papildus trīs sekmīgi apgūti rezidentūras gadi ģimenes medicīnas specialitātē.
 Vai ārsts drīkst pacientam sniegt medicīnisku konsultāciju, izmantojot saziņas un komunikācijas līdzekļus?  Atbilstoši Likuma Par prakses ārstiem 6.pantam prakses ārsts darbojas personiski un tieši. Ārstēšanu nedrīkst veikt ar masu saziņas un komunikācijas līdzekļu starpniecību vai sarakstes veidā. Turklāt Pacientu tiesību likuma 1.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka ārstējošais ārsts ir ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem. Likums „Par prakses ārstiem” neaizliedz ārstam sniegt pacientam attālinātu padomu gadījumā, ja no attālināti saņemtās informācijas ir iespējams šādu padomu sniegt. Ārsts, saņemot no pacienta telefonisku vai citādi attālinātu pakalpojuma (konsultācijas) pieprasījumu, ja netiek nodrošināta ārsta un pacienta tieša savstarpēja klātbūtne (apskate, izmeklēšana pieņemšanas laikā, analīžu rezultātu nodrošināšana), savas kompetences ietvaros ir tiesīgs sniegt tikai tādus ar ārstniecību saistītus padomus, kuru izteikšanai ārstam padoma sniegšanas brīdī ir pietiekami daudz informācijas, lai profesionālo zināšanu ietvaros sniegtu norādes pacienta situācijas uzlabošanai. Gadījumā, ja ārstam, vadoties no saņemtās informācijas, rodas šaubas par informācijas patiesumu vai ārsts konstatē, ka nepieciešams veikt izmeklējumus, vai citos gadījumos, ja ārsts citu iemeslu dēļ uzskata, ka viņš pacientam nevar sniegt padomu, tad ārsts par to informē pacientu un norāda par informācijas, analīžu, kā arī citu datu ieguves nepieciešamību, lai veiktu ārstēšanu. Šādā gadījumā ārsts paskaidro pacientam, ka viņam papildus jautājumu noskaidrošanai ir tieši jāvēršas pie ārsta vizītes laikā vai nepieciešams vērsties Neatliekamās medicīniskā palīdzības dienestā vai veicami citi situācijai atbilstoši pasākumi.
 Par personu dzimšanas datu uzskaiti un glabāšanu: 
 Kur var uzzināt savu dzimšanas laiku?   Veselības ministrija neveic personu dzimšanas datu uzskaiti un glabāšanu. Šos datus iespējams uzzināt ārstniecības iestādē, kurā esat dzimis. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde vairs nepastāv (ir likvidēta), par medicīnisko dokumentāciju var interesēties Personāla dokumentu valsts arhīvā (Rīga, Jūrmala) vai pēc teritoriālās piederības Zonālajā valsts arhīvā.


 .